Informatīvās sanāksmes par publisko un privāto partnerību kopsavilkums
06.05.2010. notika Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) un Finanšu ministrijas pārstāvju tikšanās ar publiskās un privātās partnerības (turpmāk - PPP) projektu ieviesējiem.
Ņemot vērā Starptautiskā valūtas fonda aizliegumu valsts parādsaistību palielināšanā, kas būtiski ierobežo arī PPP projektu īstenošanu, kā arī PPP tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas stājās spēkā pēc Publiskās un privātās partnerības likuma pieņemšanas, sanāksmes organizatori informēja dalībniekus par iespējamo PPP projektu tālāko attīstības gaitu 2010.gadā un sniedza precizējumus par CFLA un Finanšu ministrijas lomu gan PPP projektu uzsākšanas, gan līguma darbības laikā.
Informējot par PPP projektu ieviešanu 2010.gadā, Finanšu ministrija norādīja, ka šobrīd pastāv aizliegums īstenot tos PPP projektus, kuros tiek paredzētas valsts saistības un maksājumi privātajam partnerim, tomēr vienlaicīgi tika vērsta klātesošo uzmanība uz Finanšu ministrijas gatavību veikt pārrunas ar Starptautisko valūtas fondu par konkrēta PPP projekta īstenošanas iespējām. Lai spētu laicīgi sagatavot Starptautiskajam valūtas fondam nepieciešamo informāciju, t.sk., pamatojumu projekta īstenošanas prioritātei un projekta īstenošanas ietekmi uz tautsaimniecību, Finanšu ministrija ir uzsākusi iespējamo PPP projektu apzināšanu, un aicināja publiskos partnerus sniegt informāciju par PPP projektiem, ko tie gatavojas ieviest jau 2010.gadā. Apzinot sanāksmes dalībnieku nākotnes ieceres attiecībā uz PPP projektu ieviešanu, konstatēts, ka šobrīd aktīvi notiek darbs pie projektu sagatavošanas – tiek izstrādāti finanšu un ekonomiskie aprēķini, savukārt konkursu izsludināšana un līgumu slēgšana varētu tikt uzsākta 2012.gadā.
Otrs sanāksmes dalībniekus interesējošais jautājums bija saistīts ar CFLA un Finanšu ministrijas atzinumu sniegšanu par PPP projektu finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem. CFLA pārstāvji sniedza skaidrojumus par aģentūras un Finanšu ministrijas atzinumu atšķirībām, kā arī vērsa klātesošo uzmanību uz nepieciešamību nolikuma un līguma dokumentāciju saskaņot ar uzraudzības institūciju – CFLA.
Ņemot vērā PPP un tā atbalsta instrumentu veiksmīgo apgūšanas pieredzi, sanāksmes dalībnieki pauda interesi par nākotnē plānoto atbalstu PPP projektu ieviešanai. Atbildot uz minēto jautājumu, Finanšu ministrija norādīja, ka šobrīd Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas paredzēti tieši PPP projektu īstenošanai, nav plānoti, tomēr notiek aktīvs darbs pie Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības programmas līdzekļu apguves, ar kuras palīdzību būtu iespējams izstrādāt gan standartizēto dokumentāciju kādā no Kohēzijas fonda atbalstošajām jomām, gan veikt pētījumu par vienu no šī brīža aktuālākajām tēmām – Eiropas Savienības fondu finansējumu integrēšana PPP projektos.
Attiecībā par PPP projektu banku finansējuma piesaistes iespējām, jaunāko informāciju par banku sektoru sniedza eksperte no Hipotēku un zemes bankas. Kā norādīja bankas pārstāve, aizņemtais kapitāls ir kļuvis dārgāks un kā optimālo PPP projektu finansēšanas termiņu bankas aizvien biežāk atzīst periodu līdz 20 gadiem. Tāpat eksperte atzina, ka Latvijā ir samazinājusies ārvalstu banku kreditēšanas interese, tomēr vienlaicīgi tika uzsvērts, ka labi pārdomāts un uz kvalitatīviem finanšu aprēķiniem balstīts projekts joprojām ir spējīgs gūt atbalstu tālākai īstenošanai.
Sanāksmē piedalījās 36 dalībnieki, t.sk., 30 no publiskā un privātā sektora, pieci no CFLA un Finanšu ministrijas un viens pārstāvis no Hipotēku un zemes bankas.
