Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs varam runāt par divu veidu PPP darījumu grupām- līgumisko un institucionālo. Šī klasifikācija ir balstīta uz 2004.gada Eiropas Komisijas “Zaļās grāmatas par PPP”, kur institucionālā partnerība ir sadarbība starp publisko partneri un privāto partneri uz dalībnieka līguma pamata izveidojot kapitālsabiedrību, kuras dalībnieki vai akcionāri ir gan publiskais partneris, gan privātais partneris, (turpmāk - kopsabiedrība).
Kopsabiedrību var izveidot:
-
nodibinot jaunu kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma prasībām;
-
pārveidojot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu likumā "Par valsts un pašvaldības kapitālu daļām un kapitālsabiedrībām" noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Kopsabiedrība ir institucionālās PPP sadarbības forma. Kopsabiedrības (partnerības gadījumā) parasti tiek saprastas kā „jaukta privāta un publiska kapitāla” kapitālsabiedrības, kas darbojas saskaņā ar privāttiesību noteikumiem. To izveides mērķis ir nodrošināt konkrētas pašvaldības funkciju izpildi, piesaistot finansējumu no finanšu tirgiem, ieviešot kapitālsabiedrībā labas uzņēmuma pārvaldības praksi. Kopsabiedrības gadījumā publiskajai personai ir regulāra ietekme uz kapitālsabiedrībā pieņemtajiem lēmumiem (caur saviem pārstāvjiem uzņēmuma pārvaldē).
Privātas personas dalība šādā kopsabiedrībā notiek atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem, kur tiek vērtēta privātas personas pieredze minētā pakalpojumu nodrošināšana un spēja piesaistīt finanšu līdzekļus dotā projekta īstenošanai. Kopsabiedrībā ieņēmumi, kas rodas no projekta sekmīgas darbības, dividenžu veidā tiek izmaksāti proporcionāli kopsabiedrības dalībniekiem.
Kopsabiedrībā darījumam var būt gan koncesijas pazīmes, gan DBFO veida līguma pazīmes, tādēļ PPP projektos ir svarīgi atšķirt nosacījumus no jēdzieniem un iepazīties ar partnerības procesa gaitu.
Kopsabiedrības veidošanas normatīvo aktu regulējums
Publiskajam partnerim, veidojot kopsabiedrību, ir jāņem vērā Eiropas kopienas līgums, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm. Atbilstoši šim līgumam, publiskajam partnerim ir jānodrošina pretendentu vienādas iespējas sniegt pakalpojumu, kā arī pretendentu izvēles procesa caurspīdīgums. Publiskajam partnerim visiem ir jādara zināma vēlme uzsākt kāda projekta īstenošanu ar publiskās un privātās partnerības palīdzību. Tas būtu īstenojams, publicējot paziņojumu un uzaicinot uz pārrunām visus interesentus.
Latvijā nav noteikts speciāls normatīvs regulējums, taču ir virkne normatīvo aktu, kuri jāievēro, dibinot kopsabiedrību. Pirmkārt, jau likums „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Šī likuma mērķis ir novērst valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu un mantas nelikumīgu un nelietderīgu izmantošanu. Likumīga rīcība nozīmē to, ka rīcībai ar valsts vai pašvaldību mantu ir jābūt tādai, kādu to nosaka normatīvie akti, neparedzot iespēju - „kas nav aizliegts, tas ir atļauts”.
Lietderības jēdziens ietver sevī trīs sastāvdaļas:
-
rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu;
-
manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;
-
manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.
Savukārt „Valsts pārvaldes iekārtas likuma” 88.pants nosaka gadījumus, kad publiska persona var veikt komercdarbību:
-
ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
-
nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;
-
stratēģiski svarīgā nozarē;
-
jaunā nozarē;
-
nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;
-
nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.
Publiskajam partnerim ir jāievēro arī likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikums, kas nosaka kārtību, kādā darbojas šādas kapitālsabiedrības un veids, kādā pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas.
Kopsabiedrības veidošanas priekšrocības un riski
Pasaules pieredze liecina, ka privāto partneru un pašvaldību kopīgi veidotās kapitālsabiedrībās tiek dibinātas ar mērķi vai nu nodrošināt konkrētas pašvaldības funkciju izpildi, pilnveidot pašvaldības organizācijas kultūru (pārņemot efektīvākas darba organizācijas metodes no privātā sektora) vai arī sniegt pakalpojumus būvniecības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgū.
Kopsabiedrības veidošanas priekšrocības:
-
Privātā kapitāla, tehnoloģiju un vadības kooperācija ar publiskā partnera zināšanām un atbildību;
-
Vienota dažādu avotu veidota budžeta pārvaldība;
-
Valsts vai pašvaldība saglabā politisko kontroli;
-
Saskaņota valsts vai pašvaldības un kopsabiedrības darbība kopīgu mērķu sasniegšanai.
Kopsabiedrības veidošanas riski:
-
Valstij un pašvaldībai pēc iespējas vairāk jānorobežojas no komercdarbības veikšanas, jo pretējā gadījumā tiek deformēts tirgus;
-
Nav noteikta vienota, caurspīdīga procedūra, kādā veidā valsts vai pašvaldība izvēlas privāto partneri;
-
Potenciāls risks, ka privātais partneris ir neuzticams;
-
Lielākas pūles pieņemt lēmumu, jo abas puses pārstāv dažādas intereses – valsts vai pašvaldība ieinteresēta vispārīgu labuma iegūšanai, privātais vairāk ir tendēts uz lielākas peļņas gūšanu;
-
Tā, kā valsts vai pašvaldība ir komercsabiedrības līdzīpašnieks, publiskajam partnerim pašam būtu jāuzņemas atbildība gadījumā, ja komercsabiedrības pakalpojumi nebūs pietiekamā kvalitātē. Līdz ar to, šādas alternatīvas izvēle samazinās projekta īstenošanas riskus privātajam partnerim, bet palielina publiskā partnera riskus;
-
Korupcijas draudi privātā partnera izvēles procesā;
-
Publiskā partnera interesēs kapitāldaļu īpašniekiem būtu jānoslēdz vienošanās, lai kapitāldaļu sadalījums būtu veidots tā, lai publiskajam partnerim būtu kontrolpakete un tai būtu noteicošā loma lēmumu pieņemšanā. Savukārt privātais partneris arī vēlēsies saglabāt kontrolpaketi kapitālsabiedrībās, lai varētu pastāvīgi pieņemt lēmumus. Tāpēc kapitāldaļu sadale varētu būt viens no galvenajiem strīdus jautājumiem;
-
Publiskajam partnerim atbilstoši savām interesēm jānosaka investīciju kapitalizācijas kārtība.
