Līgumisko partnerību var iedalīt šādi:
-
PPP iepirkuma līgumi, kas tiek piešķirti Publisko Iepirkumu likumu izpratnē slēgtas, atklātas vai sarunu procedūras ietvaros;
-
koncesijas līgumi, kas tiek piešķirti atbilstoši Koncesiju likumam.
PPP iepirkuma līgumi
PPP iepirkuma līgums - līgums, kas noslēgts starp publisko partneri un privāto partneri uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem un, kur lielāko ekonomisko risku daļu uzņemas privātais partneris, kurš projektē, būvē, finansē būvniecību, apsaimnieko un pēc līguma termiņa beigām objektu nodod publiskā sektora partnerim.
Publiskais partneris veic ikgadējos maksājumus, kuri ir tieši atkarīgi no sniegtā pakalpojuma kvalitātes. Šo līgumisko PPP veidu regulē Publisko iepirkumu likums.
Šādus līgumus varētu saukt arī par apvienotajiem projektēšanas, būvniecības, finansēšanas un apsaimniekošanas jeb DBFO (no angļ. val. "Design - Build - Finance - Operate") veida līgumiem. DBFO veida projektiem var būt dažādas modifikācijas, piemēram, ja publiskais sektors ir jau izstrādājis tehnisko projektu un privātais partneris tiek piesaistīts tikai objekta būvniecībai, finansēšanai un apsaimniekošanai, tad runa iet par BFO veida projektu (no angļ.val. „Build – Finance – Operate”). Savukārt, ja privātais partneris renovē kādu esošu publiskā sektora objektu (piemēram, skolu vai bērnudārzu), finansē renovāciju un pēc tam apsaimnieko šo objektu, bet publiskais sektors veic ikgadējos (ikmēneša) maksājumus, tad tādā gadījumā runa iet par RFO veida projektiem (no angļ.val. „Renovate – Finance – Operate”).
Apskatot citu ES dalībvalstu pieredzi ir jāsecina, ka parasti līgumiskās partnerības nodrošināšanai tiek veidots
speciāls mērķa uzņēmums (turpmāk- mērķa uzņēmums), kura uzdevums ir nodrošināt konkrēto pakalpojumu vai objekta būvniecību un apsaimniekošanu. Partnerība tiek nodrošināta uz PPP līguma pamata, kurš tiek noslēgts starp publiskā sektora institūciju (kā pasūtītāju) un mērķa uzņēmumu (kā izpildītāju) par ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu vai pakalpojuma sniegšanu. Publiskais sektors veic maksājumus balstoties uz pakalpojuma sniegšanas kvalitāti vai ēku pieejamību.
Koncesijas līgums
Koncesijas līgums – līgums, ko publiskais partneris slēdz ar privāto partneri uz noteiktu laiku (līdz 30 gadiem), un koncesionārs (privātais partneris) koncesijas līguma ietvaros uzņemas visus ar koncesijas līgumā pielīgto saistību izpildi saistītos ekonomisko risku vai būtiskāko daļu no šī riska. Tiesību un pienākumu kopumu drīkst piešķirt:
-
būves koncesijas gadījumā – lai būvētu jaunas infrastruktūras objektus vai sistēmas vai šos darbus veiktu kopā ar būvprojektēšanu, modernizāciju vai paplašināšanu, vai esošo infrastruktūras objektu vai sistēmu atjaunošanu, modernizāciju vai paplašināšanu, par atlīdzību saņemot tiesības ekspluatēt būvi, kas veidota atbilstoši koncedenta prasībām;
-
pakalpojumu koncesijas gadījumā - lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus, par atlīdzību saņemot tiesības sniegt pakalpojumu.
Koncesijas līgumu atbilstoši likumam slēdz uz laika līdz 30 gadiem, pamatojoties uz konkurētspējīgiem, atklātiem un skaidriem konkursa nosacījumiem.
Izmantojot koncesijas pieeju, esošo un klāt nākušo aktīvu īpašumtiesības saglabā publiskais sektors. Atbilstoša aktīvu lietošana un uzturēšana koncesijas periodā ir privātā sektora atbildība. Koncesijas periodam beidzoties visi aktīvi ir jānodod publiskajam sektoram labā stāvoklī.
Apskatot citu ES dalībvalstu pieredzi ir jāsecina, ka parasti līgumiskās partnerības nodrošināšanai tiek veidots
speciāls mērķa uzņēmums (turpmāk- mērķa uzņēmums), kura uzdevums ir nodrošināt konkrēto pakalpojumu vai objekta būvniecību un apsaimniekošanu. Partnerība tiek nodrošināta uz PPP līguma pamata, kurš tiek noslēgts starp publiskā sektora institūciju (kā pasūtītāju) un mērķa uzņēmumu (kā izpildītāju) par ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu vai pakalpojuma sniegšanu. Publiskais sektors veic maksājumus balstoties uz pakalpojuma sniegšanas kvalitāti vai ēku pieejamību.
