Kvalitatīvu publisko pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai ir būtiska loma sabalansētas, stabilas un ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā. Tā kā publiskā sektora budžeta līdzekļi ir ierobežoti to apjomā, lai finansētu visas vajadzības, tad publiskais sektors, lai spētu turpināt nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, pakāpeniski pievērš uzmanību aizvien ciešākai sadarbībai ar privāto sektoru, kura pusē bieži vien ir labāka pārvaldības spēja un elastīga pieeja kapitālam. Šādas sadarbības ietvaros var tikt īstenots nozīmīgs skaits infrastruktūras un/vai pakalpojumu projektu, kas tradicionāli nebūtu realizēti vispār, tiktu īstenoti mazāk efektīvi vai finansējums to īstenošanai būtu jāgaida vēl ilgu laiku.
Šādas sadarbības ietvaros var runāt par publisko un privāto partnerību (PPP) kā sadarbību starp publisku un privātu personu, ar mērķi kopīgi sniegt pakalpojumus sabiedrībai, kurus tradicionāli sniedz publiskais sektors. Tā piemēram, izmantojot PPP, publiskais sektors var uzticēt privātajam sektoram uzbūvēt tādus sabiedrībai nepieciešamus objektus kā dzīvojamās ēkas, skolas, autoceļus vai tiltus, pie līgumā atrunāta finansēšanas modeļa uzdot privātajam sektoram šo infrastruktūru uzbūvēt un uzturēt līgumā noteiktā kvalitātē, līdz tie tiek nodoti atpakaļ valsts sektora rīcībā.
Pasaulē vairāk kā 30 valstīs PPP jau ir kļuvis par tradicionālu instrumentu publisko investīciju projektu realizācijā, kur tas ir ļāvis realizēt nozīmīgu skaitu infrastruktūras projektu. PPP kā valsts attīstības instrumentu izmanto tādās valstīs kā Kanāda, Lielbritānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija, ASV, Francija, Grieķija, Vācija, Portugāle, Spānija, Austrālija un virkne citu pasaules valstu.
PPP jēdziens ietver vismaz divus būtiskus aspektus – ekonomisko un juridisko.
Ekonomiskais aspekts nozīmē to, ka PPP projekts nedrīkst būt pašmērķis, projekts par katru cenu, bet saimnieciski izdevīgākais risinājums, un detalizēti ieguldījumam atbilstošās vērtības (IAV) aprēķini ir projekta izdevīguma pamatā.
Juridiskais aspekts – atbilstošas iepirkuma procedūras norise, kas ļauj publiskajam sektoram efektīvi iepirkt šādus pakalpojumus, jo ne visos gadījumos zemākā cena nozīmē lielāku IAV nodokļu maksātājam.
Latvijas „Valsts un privātās partnerības pamatnostādnes” (Pamatnostādnes) nosaka, ka Latvijas PPP politikas mērķis ir panākt, lai PPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā.
Pamatnostādnes nosaka, ka jebkurā PPP projektā Latvijā ir jāievēro šādi principi:
-
Sekmēt kvalitatīvu un lietderīgu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri sniedz pierādījumus par IAV esamību projektā.
-
Panākt efektīvāku sabiedrības vajadzību apmierināšanu, ar PPP palīdzību piedāvājot inovatīvus risinājumus un nodrošinot publisko pakalpojumu plašāku pieejamību.
-
Veicināt atbilstošu un samērīgu risku identifikāciju, kvantifikāciju un pārdali PPP projektos.
-
Panākt, lai visā PPP projektu ciklā tiktu ievērota atklātība, caurspīdīgums un godīgums.
-
Nodrošināt PPP projektu atbilstību Tautsaimniecības vienotai stratēģijai.
