|
Rīgas Ziemeļu transporta koridors
Projekta apraksts: Koridors iekļaus Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas brīvostu, tādējādi būtiski palielinot Latvijas piedāvātā austrumu – rietumu transporta koridora konkurētspēju. Koridora projekta rezultātā tiks nostiprinātas Rīgas kā Baltijas metropoles pozīcijas. Koridors ir sadalīts četros posmos, no kuriem trīs gandrīz pilnībā atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā (pirmais posms nelielā daļā atrodas Garkalnes pagasta teritorijā), bet ceturtais posms atrodas ārpus Rīgas un šķērso daļēji Jūrmalas pilsētas un Babītes pagasta administratīvās teritorijas.
-
Pirmais posms, saukts arī par Brīvības ielas dublieri sāksies pie Jaunciema gatves un sniegsies līdz Vairoga ielai (pie Gaujas ielas).
-
Otrais posms būs pirmā posma turpinājums, šķērsojot Meža kapu dienvidu daļas teritoriju (visticamāk, izmantojot tuneli) un tālāk Rīgas centra ziemeļu daļu, un visbeidzot arī Daugavu.
-
Trešais posms būs Daugavas šķērsojuma turpinājums Pārdaugavā, kurš jāskata kontekstā ar pārējās transporta infrastruktūras attīstību. Šis posms sniedzas līdz Jūrmalas pilsētas un Babītes pagasta kopējai robežai.
-
Ceturtais posms savienos trešo posmu ar Rīgas apvedceļu un tādējādi nodrošinās iespēju no Koridora nokļūt uz autoceļa A 7 / E 67, un autoceļiem uz Liepāju (A 9), Jūrmalu un Ventspili (A 10 / E 22).
Fotogrāfija no Rīgas Ziemeļu transporta koridora interneta mājas lapas
Projekta mērķi un nozīme: Koridora projekta galvenie mērķi ir:
-
radīt ātru un ērtu piekļuvi Rīgas brīvostai no starptautiskas nozīmes tranzīta autoceļiem, vienlaikus novirzot tranzīta pārvadātāju un cita kravas transporta satiksmi no Rīgas centra;
-
radot jaunu valsts nozīmes transporta tranzītkoridorucauri Rīgai un jaunu Daugavas šķērsojumu, samazināt nepārtraukti pieaugušās satiksmes intensitātes ietekmi uz Rīgas pilsētvidi un nodrošināt apstākļus ilgspējīgai personu un preču kustībai Rīgas pilsētā. Tas ietver arī pilsētas šķērsošanai nepieciešamā laika saīsināšanu un gaisa piesārņojuma mazināšanu pilsētā.
Papildus šiem diviem stratēģiskajiem mērķiem Rīgas kā Baltijas metropoles un arī visas Latvijas kontekstā Koridora projekts kalpos kā pirmais vietējas pašvaldības uzsākts šāda mēroga infrastruktūras projekts, kas tiktu īstenots saskaņā ar valsts un privātās partnerības modeli, atbilstoši ar Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēs 5 uzstādītajiem mērķiem. Šāda nozīmīga pilotprojekta īstenošana veicinās arī citus būtiskus infrastruktūras attīstības projektus no valsts un citu pašvaldību puses nākotnē, izmantojot valsts un privāto partnerību.
Rīgas pašvaldība ir noslēgusi līgumu par pētījumiem saistībā ar satiksmes plūsmām un caurbraukšanas maksu ieviešanas iespējām Koridora projekta kontekstā, kā arī par skiču projekta izstrādi Koridora projekta pirmajam un otrajam posmam. Ir izsludināti konkursi līgumu slēgšanai par ekonomisko, juridisko un finanšu izpēti par valsts un privātā sektora partnerības modeļa īstenošanas iespējām un novēršamajām nepilnībām. 2008. gadā ir paredzēts izsludināt konkursu par skiču projekta izstrādi arī
Koridora trešajam un ceturtajam posmam. Ir paredzams, ka 2007. – 2009. gadā varētu tikt sludināts konkurss par Koridora
tehniskās dokumentācijas izstrādi, būvniecību un uzturēšanu ilgtermiņā, ar vēlāku nodošanu atpakaļ Rīgas pašvaldības pārziņā. (Jāņem vērā, ka Koridora ceturtais posms un daļēji arī Koridora pirmais posms atrodas ārpus Rīgas pašvaldības administratīvajām robežām un tādēļ nebūtu īstenojams un uzturams par Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Līdz ar to Koridora projekta ceturtā posma un daļēji arī pirmā posma realizācijai nepieciešams valsts atbalsts.) Pašlaik Rīgas pašvaldības vēlamais termiņš Koridora būvniecības uzsākšanai ir 2009. gads, un vēlamais darbu pabeigšanas termiņš visiem četriem posmiem ir 2016. gads.
Projekta kopējais plānotais investīciju apjoms: LVL 1 mljrd.
Papildus informācija par projektu:
| 
